Ventonia’s C!Q! vēsture PDF Drukāt E-pasts:

Fil! Jānis Kalniņš, 2008-I

 

Pēc I Pasaules kara Jaunsvirlaukas pagasta „Tigatu” māju saimnieks Jānis Kalniņš pieņem dzīvē izšķirīgu lēmumu – pārcelties ar ģimeni uz dzīvi Jelgavas pilsētā.

Dēls Roberts, atgriezies no Latviešu strēlnieku brīvības cīņu gaitām, Latvijas armijas rezerves virsnieka statusā, bija sācis darba gaitas Jelgavas vidusskolā par grāmatvedi. Meitas Antonija un Mīce bija izskolotas par medmāsām un strādāja Jelgavas pilsētas slimnīcā un slimnīcā „Gintermuiža” par medmāsām.

Ģimenei bija nepieciešama dzīves telpa Jelgavā. „Tigata” tika pārdota un iegādāts apbūvei iesākts īpašums Jelgavā, Filozofu ielā 9.

Tā kā meita Antonija bija precējusies ar Ādolfu Dancki – vairāku Jelgavas maiznīcu īpašnieku – Filozofu iela 9 tika būvēts tā, lai to varētu iekārtot arī maizes ceptuvi. Pagalmā tika būvēts divstāvu saimniecības ēka – zirgu stallis diviem zirgiem, ratnīca maizes izvadāšanai paredzētajām kulbām, spīķeris miltu un citu maizes cepšanai nepieciešamo produktu uzglabāšanai. Virs šīm saimniecības telpām otrajā stāvā izbūvēja siena šķūni zirgiem un malkas šķūnīšus. Dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā izbūvēja beķereju un Ādolfa Dancka darba kabinetu un viņa ģimenes dzīvokli. Otrajā stāvā bija Kalniņa ģimenes dzīvoklis un beķera dzīvoklis. Saimniecības un dzīvojamo ēku savienoja vēl mazāka vienstāvu būvi, kurā atradās sētnieka dzīvoklis un vešūzis (telpa beķerejas strādnieku drēbju mazgāšanai). Zem kāpņu telpām kas ved uz otro stāvu izbūvēti pagrabi produktiem.

Tā Filozofu Ielā 9 sākās saimnieciskā darbība, kuru ieskāva patīkamas saldskābmaizes aromāts.

Liktenis saprotams dzīvē ieved savas korekcijas. Veļu valstībā dodas vecie latviešu zemnieki Jānis un Grieta Kalniņi. Medībās traģiski iet bojā Jelgavā labi pazīstamais beķereju īpašnieks Ādolfs Dunckis. Filozofu ielu 9 pamet saldskābmaizes smarža.

Īpašumu Filozofu 9 manto Roberts Kalniņš. Sākās kapitālas pārbūves – tiek nojaukta starp kāpnēm esošā nojume, zem kuras (lai pasargātu no lietus) kulbās tika iekrauta saldskābmaize, beķerejas telpas pārtop vienistabas dzīvokļos – Filozofu iela 9 kļūst par īres namu.

Grāmatvedis Roberts Kalniņš aprec grāmatvedi Elzu Gaili – 1934.gada 26.februārī dzimst dēls, kuram dod vectēva vārdu Jānis.

Bet drīz vien Liktenis ir atkal klāt. 1941.gads, Latvija tiek okupēta. Īpašums Filozofu ielā 9 tiek nacionalizēts un nodots visas tautas īpašumā.  II Pasaules karš – Okupācijas režīmi mainās un Filozofu ielā 9 atkal saimnieko Roberts Kalniņš.

Liktenis nav apmierināts – karā uzvar stiprākais un Filozofu iela 9 atkal nonāk visas tautas īpašumā. Īpašums zaudē gādīgu saimnieku rokas. Visai tautai saimniekojot 50 gadu garumā un laika zobam piepalīdzot iet bojā saimniecības ēkas, satrunējušās sētas tiek nojauktas kā buržuāzistiska palieka, jo tautai pieder viss un tauta staigā visur. 

Šajos 50 gados Liktenis ir mainījis savus uzskatus – arī tauta – tauta mostās no okupācijas murga – atjaunojās Latvijas valsts neatkarība. Atjaunotas tiek arī tiesības uz dzimtas īpašumu – Filozofu ielā 9 – Jānim Kalniņam. Liktenis kļūst vēl labvēlīgāks. Kādā saulainā rītā mājas pagalmā ienāk vīrs ar krāsainu deķeli galvā – ventonis Valters Bodnieks.

Filozofu ielā 9 sākas Ventonia’s laikmets. Bet liktenis vēl nav mierā  - 2008.gada 31. Martā ar Ventonia’s konventa lēmumu Jānis Kalniņš tiek uzņemts ventoņu saimē, atkal kļūstot par savas dzimtas īpašuma saimnieku – jo katrs ventonis ir šī nama pilntiesīgs saimnieks – nama, pie kura parādes durvīm tagad plīvvo zili-balt-zaļais karogs.

 

Filozofu ielas 9 mājas sētas puses. Jelgava. 1930-tie.

 


Ventonia C!Q! Filozofu iela 9. 1995. gads.

2005. gads


2007. gada septembris.

 
 
Vēsture PDF Drukāt E-pasts:

LLU studentu korporācijas Ventonias gaitas sākušās Tērbatā 1913. gada sākumā, kad vairāki Tērbatas ķeizariskās universitātes studenti nodibināja latviešu studentu pulciņu. Ar lielu aktivitāti un pašuzupurēšanos dibinātāji nodevās pulciņa veidošanas darbam, lai radītu jaunu nacionālu latviešu studentu organizāciju. Pulciņa biedru skaitam pieaugot, jau 1915. gada 17. aprīlī izveidojās Tērbatas ķeizariskās universitātes Latviešu studentu savienība, ko apstiprināja 1915. gada 11. decembrī. Kā pulciņa, tā arī savienības nolūks bija pie pirmās izdevības pārveidoties latviešu studentu korporācijā, kas cariskās Krievijas valdības laikā bija saistīts ar ļoti lielām, pat nepārvaramām grūtībām. Savienības internā dzīve tika veidota korporācijas garā. Šai laikā tika izstrādāts arī jaunās korporācijas internais komāns. Jāatzīmē, ka savienības pirmie darbības gadi noritēja Pirmā pasaules kara apstākļos, kad Kurzemi bija ieņēmis vācu karaspēks un latvju tautas lielā daļa klīda bēgļu gaitās. Visi šie apstākļi traucēja savienības aktīvu darbību. 1917. gada 9. maijā Tērbatas ķeizariskās universitātes Latviešu studentu savienība oficiāli tika pārvērsta par studentu korporāciju, pieņemot jau savienības laikā deklarētās krāsas: zils-sarkans-zelts un nosaucot to par Ventonia.
Nosaukums un krāsas simbolizē Ventas upi tādā izpratnē, ka līdzīgi Ventas straumei, kas savus ūdeņus atdod plašajai jūrai, veidojams un stiprināms mūsu gars Latvijas zemes un Latvijas tautas tālākai attīstībai un spēkam. Visgrūtākos Pirmā pasaules kara apstākļos daudzi Ventonias locekļi tika atrauti no dzimtenes sētas un tie izklīda pa Vakareiropu un Krieviju. Pēc Latvijas valsts nodibināšanās un Latvijas universitātes darbības uzsākšanas arī Ventonias darbība tika atjaunota. 1921. gadā Ventonias un Jumerias korporāciju locekļi apvienojās korporācijā Ventonia. Tā kā Rīgā tajā laikā darbojās arī vācu studentu korporācijas un Ventonias Tērbatā pieņemtās krāsas (zils-sarkans-zelts) bija vācu korporācijai Concordia Rigensis, Ventonia vienojas pārņemt Jumerias krāsas - zils-balts-zaļš.
Korporācija Jumeria bija dibināta 1917. gada 21. novembrī Tērbatā un tai laikā saucās Imanta. Krāsas: sarkans-balts-zelts.
Ventonias mērķis - censties pēc nacionālo ideālu sasniegšanas un savstarpējas draudzības nodibināšanas, stādot pirmā vietā tikumību un godu, kā arī rūpēties par savu biedru garīgo un fizisko attīstību.
Krāsu nozīme: zils - lai cieši draugs pie drauga turas, balts - mūsu gods, zaļš - mēs ceram atrast pareizo ceļu uz cēlo un daiļo.
Ventonia uzņemta P!K! 1921. gadā, atzīstot par dibināšanas gadu 1917. gada 21. novembri. Ventonias Filistru palīdzības biedrība pastāv no 1924. gada. Atzīmējams, ka liels vairums Ventonias saimes locekļu bija piedalījusies Latvijas brīvības cīņās un vairāki apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
1950. gadā sākās brīvajā pasaulē izkļuvušu ventoņu apzināšana. Nodibinājās globālais prezidijs, iznāca pirmais internais žurnāls. 1978. gadā Ventonia uzstādīja piemiņas plāksni Rotas Brāļu kapos savam goda filistrim ģen. J. Balodim. Konventa darbība noris kopās, kas pastāv visās valstīs un zemēs, kur dzīvo ventoņi.

(tiks papildināts)

EESTI

Tartu ülikooli läti üliõpilaste korporatsioon. Asutati 1913, ametlikult registreeriti kui Läti Üliõpilaste Ring (lt Latviešu Studentu Savienība) ülikooli nõukogus 11. (24.) detsembril 1915, pidulik ülesastumine toimus 1. (14.) veebruaril 1916. a. 9. mail 1917 reorganiseeriti korporatsiooniks, mis kinnitati 13. veebruaril 1918. Värvid: sinine, punane, kuldne.
Asus 1919–1920 Läti ülikooli juurde Riiga, ühines 1921. a korporatsiooniga Jumeria, mis oli asutatud Tartus Imanta nime all (vt). Uue korporatsiooni nimeks jäi Ventonia. Et Ventonia värvid olid samad mis Riia korporatsioonil Concordia Rigensis, võeti Jumeria värvid sinine, valge, roheline.
Keelati juulis 1940, pärast Teist maailmasõda tegutses paguluses. Taastati 1990. a II semestril Läti põllumajandusülikooli juures Jelgavas.
Aastapäevana tähistatav sündmus: 21. november 1917, Imanta asutamine.
Lipukiri: Draugam, godam, taisnībai (’Sõprus, au, õiglus’).

Deutsch

Corps lettischer Studenten an der Universität Tartu. Gegründet 1913, offiziell am 11. (24.) Dezember 1915 als Kreis Lettischer Studierenden (lett. Latviešu Studentu Savienība) beim Universitätsrat der Universität Tartu registriert. Feierliches Auftreten in der Öffentlichkeit am 1. (14.) Februar 1916. Reorganisierte sich am 9. Mai 1917 zum Corps, Genehmigung am 13. Februar 1918. Farben: blau-rot-gold.
1919–1920 Verlegung nach Riga an die Lettische Universität, schloss sich 1921 mit dem Corps Jumeria (gegründet in Tartu als Imanta) zusammen unter Beibehaltung des Namens Ventonia. Da die Farben mit der Rigaer Korporation Concordia Rigensis identisch waren, wurden die Farben der Jumeria – blau-weiß-grün - übernommen.
Verboten im Juli 1940, Tätigkeit im Exil nach dem Zweiten Weltkrieg erneut aufgenommen. Neustiftung im Herbstsemester 1990 an der Lettischen Landwirtschaftlichen Universität in Jelgava (dt. Mitau).
Stiftungsfest: 21. November 1917, Gründung der Imanta.
Wahlspruch: Draugam, godam, taisnībai (dt. ´Freundschaft, Ehre, Gerechtigkeit´)

English

A Latvian student corporation of the University of Tartu. Founded in 1913, officially registered as the Latvian Students Circle (Lat. Latviešu Studentu Savienība) with the Council of the University on 11 (24) December 1915.  Ceremonial presentation took place on 1 (14) February 1916. From 9 May 1917 was re-organised as a student corporation, which was officially confirmed on 13 February 1918. Colours: blue, red, golden.
During 1919–1920, was relocated to  the University of Latvia, Riga, where it was merged with the student corporation Jumeria in 1921, which had been established in Tartu under the name Imanta. The name of the new student corporation was Ventonia. As the colours of Ventonia were the same as that of the Riga student corporation Concordia Rigensis, the colours of Jumeria were chosen to be: blue, white, green.
Ventonia was abolished in July, 1940, and continued its activities in exile after the Second World War. Re-established in the second term of 1990 by the Latvian University of Agriculture in Jelgava.
Anniversary event: 21 November 1917, establishing of the corporation Imanta.
Motto: Draugam, godam, taisnībai (’Friendship, honour, justice’).